Latvijas teritorijā jau kopš seniem laikiem ir notikušas vairākas kaujas, vienmēr ir bijis kāds, kas vēlējies valdīt pār Latviju. Pēdēji šādi notikumi ir bijuši abi pasaules kari, kuru sekas bija ļoti postošas. Tomēr neskatoties uz dažādajām varām, kas ir valdījušas Latvijā, paši latvieši vienmēr ir bijuši gatavi cīnīties par savu zemi. Pirmā pasaules kara laikā šie cīnītāji bija latviešu strēlnieku rotas, kas, izmantojot lielvaru nesaskaņas, uz laiku spēja atgūt Latvijai neatkarību. Arī Otrā pasaules kara laikā latvieši bija karotāju rindās. Gan vācu karaspēka pusē, gan padomju sarkanajā armijā. It kā uz “brīvprātības” principa tika mobilizēti latviešu iedzīvotāji, neskatoties uz to, ka bija aizliegta okupēto zemju iedzīvotāju mobilizēšana karadarbībai.
Latviešus sarkanajā armijā sāka iesaukt drīz pēc Latvijas okupācijas. Pašā kara sākumā tika izveidots 24. teritoriālais korpuss, bet pēc neveiksmīgām kaujām drīzumā tika gandrīz pilnībā iznīcināts. 1941. gada 3. augustā Staļins izdeva lēmumu par 201. latviešu strēlnieku divīzijas veidošanu.…
