Pēc manām domām, mums būtu jāpaliek tur, kur mēs piedzimām, un jāattīsta tālāk sava valsts, nevis jābēg prom, bieži vien mēs paši esam vainīgi, jo nolaižam rokas, bet ir jācīnās līdz galam.
Galvenais, lai katrs saprastu, ka sava dzimtene ir jāsaudzē, jāmīl, jāciena, lai pēc tam varētu ar to lepoties, jo mūsu neapdomīgās rīcības dēļ var ciest visa tauta!
Man lika aizdomāties rakstnieka Žana Grīvas vārdi: „Katram, kas vēlas iegūt savas dzīves saldo augli, sava laimes ābele jādēsta pašam…”
…
