Hamlets nebija Dievs, tāpat viņam nepiemita nekādu pārpasaulīgu spēju. Hamlets patiesībā bija tikai izlutināts puisēns, kuru neviens nevarēja saukt pie atbildības par viņa padarīto. Viņš nostādīja sevi visaugstākā tiesneša lomā, nolēma, ka būs spējīgs nospriest Klaudijam pienācīgu sodu, atriebt savu tēvu. Hamleta kāre pēc taisnīguma izraisīja Polonija, Laerta, Ģertrūdes, Ofēlijas un viņa paša nāvi. Vai tiešām visas ciešanas un nāves bija tā vērtas? Hamlets apsver šo jautājumu, šaubās un mokās, bet beigās jautā sev un cilvēcei: ‘’Būt vai nebūt – tāds ir jautājums.’’…
