Mana eseja būs par viduslaiku baznīcu, tās varas ietekmi uz cilvēkiem. Reliģija bija nevis atsevišķu cilvēku, bet galveno politisko spēku- valdnieku, karaļu lieta. Nevienā citā laikmetā reliģiozo cilvēku īpatsvars nebija tik liels kā viduslaikos. Bija neizbēgami, ka baznīca kļuva bagātāka.
Viduslaikiem raksturīga bija ārējā reliģiozitāte. Eiropas zemēs reliģija ienāca nevis kā mazo ļaužu reliģija, ne kā ticība, bet gan kā valsts reliģija. Visiem cilvēkiem bija jāpakļaujas garīdziniekiem un pāvestam, kaut arī lielākajai daļai cilvēku baznīca nebija nekāda universāla organizācija ar pāvestu piramīdas virsotnē, bet pavisam konkrēta baznīca savā ciemā vai draudzes baznīca pilsētā. Cilvēkiem svarīgs bija mācītājs, kas deva sakramentu. Baznīca cilvēkiem bija konkrēts garīdzinieks, kas dod sakramentu un ievāc nodokļus. Tai laikā nevarēja iedomāties nevienu politisko kopienu, kuras locekļi piederētu dažādām reliģijām. …
