Pēckara situācija Padomju Savienībā nebūt nebija iepriecinoša. Materiālie un cilvēku zaudējumi bija milzīgi. Visvairāk bija izpostīti PSRS Rietumu un Dienvidu rajoni, kur koncentrējās lielākā daļa pirmskara ekonomikas. Kara laikā ekonomika bija pakļauta kara vajadzībām un faktiski visi iedzīvotāji pildīja militāro dienestu vai nu frontē, rūpnīcā vai lauksaimniecībā. Tāpēc viena no pēckara pirmajām galvenajām sociāli ekonomiskajām problēmām bija sabiedrības un tautsaimniecības demilitarizācija un atgriešanās pie miera apstākļiem. 1945. jūnijā tika pieņemts likums par demobilizāciju trīspadsmit vecuma grupās no armijas sastāva. Demobilizācija lielā mērā tika pabeigta 1948. gadā. Demilitarizētie bija galvenais darbaspēks rūpnīcās un laukos, kur kara gados galvenais darbaspēks bija sievietes, veci cilvēki un bērni.1
Šī referāta pamatuzdevums iepazīstināt ar Padomju Savienības pēckara situāciju, kā arī apskatīt tālāko attīstību staļinisma posmā, kas aptver laika periodu no 1945. līdz 1953. gadam.
Referāts ir sadalīts četrās daļās, kas lielā mērā atspoguļo attiecīgā laika sociāli-ekonomiskās pamatproblēmas:
1)jaunā, pēc kārtas – ceturtā, piecgades plāna pieņemšana un diskusijas ap to;
2)rūpniecības atjaunošana un tās forsētā attīstība;
3)reformas un problēmas lauksaimniecībā;
4)sociālā sfēra un pēckara sabiedrība.…
