Kants redz cilvēku tieksmi pēc brīvības. Un brīvība ir filozofija. Filozofiju valda pavisam citi motīvi, par ko citas zinātnes nevalda.
Universitātē ir tā saucamais darba dalīšanas princips- cik ir zinātņu nozaru, tik arī valsts apmaksātu skolotāju – profesoru, kuri veido sabiedrību, ko sauc par universitāti, kurai ir sava autonomija. Universitātei ir tiesības lēmumus pieņemt caur savām fakultātēm, kas ir sabiedrība, kura veidojas no atsevišķām zinātņu nozarēm.
Bez zinātniekiem ir arī vienkārši izglītoti cilvēki, ko valdība norīko valsts darbos. Praktiķi – ārsti, tiesneši, mācītāji. Šie cilvēki pauž valdības viedokli. Tā ir izpildvara un tai ir jātur neizglītotie stingrībā. Tie, kas māca pirms stājas amatā, noslēdz ar valdību vienošanos. …
