Jēdziens "gotika" izveidojās renesanses laikmetā kā nievājošs apzīmējums iepriekšējā laikmeta mākslai, kas tika uzskatīta par barbarisku un rupju, taču vēlāk jēdziens šo nozīmi zaudēja. Gotiku tradicionāli iedala trīs posmos - agrajā, dižgotikā un vēlajā jeb t.s. liesmojošajā gotikā.
islāma arhitektūras greznums, vieglums un graciozitāte, ko iztēlē viņi mēdza salīdzināt ar akmens mežģīnēm
Gotikai raksturīgais būvformu vertikālisms un to dinamiskie kārtojumi radija iespaidu, it kā viss būvķermenis trauksmaini tiektos uz augšu, ko kāpināja augstie, ažūriem torņi, dažādi vertikāli arhitektoniski rotājumi, lielie logi ar smailloka arku augšējiem noslēgumiem, gaismēnu mijā grimstošās plastiski greznotās fasādes un dziļie portāli
Katedrāles sienām gandrīz pilnīgi izbeidzoties, un krāsainai iekšgaismai rodoties, panīkst romānisma laikmeta plašā fresku māksla. Francijā gotiskās freskas ir retums.
Gotiskā māksla ir periods viduslaiku Eiropas mākslā, kas aptvēra apmēram 200 gadus no 12. gadsimta vidus līdz 14. gadsimtam, dažās valstīs līdz 15 - 16 gadsimtiem. Vēlīnā gotika ieguvusi apzīmējumus, kā "Starptautiskā gotika" un "Neogotika".
…
