Sociālā percepcija

Saskarsme procesā ļoti svarīga ir partneru savstarpējā sapratne un izpratne. Tāpēc liela nozīme ir tam, kā cilvēki cits citu uztver, jeb saskarsmes perceptīvajai pusei. Psiholoģija bieži lieto terminu “saskarsmes percepcija”, kuru ieviesa amerikāņu psihologs Dž.Bruners 1947.gadā.
Sociālā percepcija ir cilvēku savstarpējās uztveres un sapratnes process, kas realizējas visā kontaktu laikā. Uztveres procesā ir iesaistīta visa personība. Galvenie sociālpsiholoģiskie mehānismi, kurus cilvēks izmanto, lai veidotu priekšstatu par otru partneri ir:
 Identifikācija – tas ir plaši izplatīts mehānisms; cilvēks veido priekšstatu par otru partneri, pielīdzinot viņu sev. Šī uztvere var būt samērā patiesa, ja partneri ir līdzīgi, taču ar to ir jāuzmanās, jo bieži vien partneri var būt ļoti atšķirīgi;
 Refleksija ir pašizpētes process, kad cilvēks apzinās savus iekšējos psihiskos aktus un stāvokļus un izprot, kā citi uztver viņa personības īpatnības un emocionālās reakcijas. Refleksija ir spoguļatēlveidošana divos līmeņos: saturs un sajūtas. Saturiskajā līmenī notiek domu un faktu apkopošana, bet sajūtu līmenī – cita cilvēka sajūtu izjušana.
 Empātija – percepcijas mehānisms, kuru parasti izmanto kontaktējoties ar tuviem cilvēkiem. Šis mehānisms balstās uz cilvēka prasmi nostādīt sevi otra cilvēka vietā. Empātija ir intuitīvs izpratnes veids, emocionāla iejušanās otra cilvēkā. Pastāv vairāki empātijas veidi:
o Kognitīvā empātija nozīmē saprast otru cilvēku ar prātu;
o Emocionālā empātija nozīmē izjust otra cilvēka pārdzīvojumu. Emocionālā empātija var izpausties gan kā līdz pārdzīvojums, gan līdzjūtība.
o Darbīgā empātija izpaužas kā saprašana, izjušana un reāla aktivitāte kā palīdzēt otram cilvēkam;
 Stereotipizācija – uztveres mehānisms, ko parasti izmanto kontaktējoties ar nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem. Cilvēks vairs netiek uztverts kā individualitāte, bet gan noteiktas grupas pārstāvis, ar ko tiek saistīti arī konkrēti pieņēmumi, kā viņam būtu jāuzvedas.

…