Ik pēc četriem gadiem Senajā Grieķijā norisinājās īpaši notikumi. Atēnās varēja karot pret Spartu vai jonieši cīnijās ar Tēbu karavīriem, divi karapulki varēja izkārtoties viens pret otru pilnā kaujas gatavībā, pilsētas varēja būt aplenktas, ieņemtas un izlaupītas – it kā uz viņiem tas neattiektos, jaunie atēnieši, Spartieši un citi jaunekļi no visas Grieķijas garām karapulkam cīņas vietām, garām aplenktām pilsētām devās uz Olimpiju, Zeva kulta vieta, kas atradās 260 kilometrus uz dienvidrietumiem no Atēnām, jo tur ik pēc četriem gadiem notika lieli svētki, kuru laikā reliģiski rituāli mijās ar sporta sacensībām, -olimpiskās spēles. Kamēr turpinājās svētki, svētās birzs apkaimē valdīja miers. Visiem olimpisko spēļu dalībniekiem ceļā uz un no olimpijas bija brīvs ceļš. Tikai attālākos reģionos kara darbību drīkstēja turpināt. Tāda bija viss augstākā no Grieķu dievie- Zeva griba. Tieši viņam apr godu tika rīkoti šie svētki. Varenais zibeņu metējs tā bija pavēlējis! …
