Mikroekonomikas teorijā ir ieņemts, ka ražotājs darbojas mērķtiecīgi, tas ir cenšas iegūt maksimālo peļņu. Ja pielieto dažādus ražošanas faktorus, tad var iegūt atšķirīgu rezultātu produkcijas apjoma ražošanā. Sakarības starp ražošanas faktoru izlietojumu (input) un produkcijas kopējo ražošanu (output) atspoguļo ražošanas teorija.
Tā kā ražošanas faktori ir mainīgi lielumi un arī preces ražošanas apjoms un sortiments vienmēr ir pakļauts lielākām vai mazākām pārmaiņām, ražošanas teorijā tiek pieņemta virkne ierobežojumu un nosacījumu:
parasti vienlaikus tiek skatīti ne vairāk kā divi ražošanas faktori;
ražošanas faktoru izlietojums var mainīties viens attiecībā pret otru, proti, var mainīties to proporcijas;
tiek ražots viens produkcijas veids ar mainīgu saražotās produkcijas kopējo daudzumu Q laika vienībā t;
ražošanas faktoru izlietojums nodrošina iespējamo lielāko produkcijas kopējā daudzuma ražošanu;
saražotās produkcijas kopējo daudzumu Q panāk ar tiem ražošanas faktoriem, kādi nepieciešami dotā produkcijas veida ražošanai, un nelieto papildu ražošanas faktorus.
Viena no ražošanas funkcijas formām ir CES ( Constant Elasticity of Substitution ) funkcija, kuru raksturo konstanta aizstājamības elastība. …
