Īo un Prometeja dialogs norisinās spraigā stihomītijā, kur katra replika ir kā trāpīgs atsitiens. Prometejs izstāsta Īo tālāko likteni. Īo bēg. Seko kora stasims, kas ir arī katarse, par to, ka laulībām jābūt vienlīdzīgām, tad tās ir laimīgas, bet te Zevs ir iecerējis apprecēt Īo, kas ir citā kārtā nekā Zevs, un tā sagādājis Īo nepanesamas ciešanas. Prometeja dialogs ar kora vadītāju par to, kas gāzīs Zevu no troņa un kā tas notiks. Katarse, jo spriedze jau ir tik liela, ka tai ir jāplūst uz āru, un spriedze pārvēršas asarās par nelaimīgo Īo, par Zeva augstprātību un to, ka Zevs cenšas pazudināt to, kurš varētu glābt viņu pašu – Prometeju.
3. epeisodijs – parādās Hermejs – dievu vēstnesis. Sākas traģēdijas atrisinājums. Hermeju ir sūtījis Zevs, lai uzzinātu Prometeja noslēpumu par to, kurš ir tas, kurš spēs gāzt Zevu no troņa? Prometejs to atsakās darīt, un Hermejs izstāsta, kādas mokas vēl Prometeju sagaidīs – klints, pie kuras viņš ir piekalts, tiks iegāzta pazemē, pēc ilgiem gadiem atkal celta virszemē un tad ērglis plosīs Prometeja aknas katru dienu, un tas beigsies vien tad, ja kāds no dieviem uzņemsies Prometeja mokas un gribēs nokāpt Aīdā /nomirt/. Prometejs joprojām atsakās atklāt noslēpumu un seko traģēdijas
Eskods – kora un aktieru aiziešana no skatuves. Traģēdijā “Saistītais Prometejs” eskods ir klints ar piekalto Prometeju iegrimšana Tartarā /pazemē/.
…
