Ikvienam mūdienās ir skaidrs, ka nekas uz šīs zemes nepastāvētu, ja nebūtu izieti vēstures cikli. Svarīgi notikumi, brīži, kas ir veidojuši mūsdienās redzamo ainu. Tāpēc varu piekrist, ka vēsturei mūsdienu apstākļos ir svarīga vieta. Protams, arī vēsturniekiem, kas palīdz un atvieglina atlasīt svarīgāko informāciju no vēstures avotiem, pasniedzot sabiedrībai viegli saprotamā valodā. Izlasot vairākus rakstus no avīzēm par vēsturi un tās lomu mūsdienu sabiedrībā, kā arī V. Vīķes- Freibergas runu no zinātnieku konferences, iezīmējās vairāki apakšpunkti, ko arī mēģināšu aplūkot, paanalizēt.
Vēstures fakti nemainās, tikai mainās pasniegšanas veids, kas tiek piespēlēts katrai ideoloģijai vai režīmam, uzsverot, viņprāt, pašu svarīgāko. Tagad vēstures mācīšana notiek daudz brīvāk un varam runāt par lietām un notikumiem, ko agrāk nedrīkstēja. Rakstā “Viss, kas šeit noticies” Pēteris Krupņikovs stāsta: “ Var atļauties tādus rakstus ( novatoriskus ), kādus nevarēja iedomāties padomju laikā un kuri nebija iespējami pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas.” Manuprāt, mūsdienu apstākļos, apgūt vēsturi ir daudz vieglāk, jo nepastāv cenzūra. Jaunajai paaudzei ar tāda veida informāciju nebūtu problēmas, taču jāatceras, ka ir cilvēki, kas var salīdzināt divu veida režīmus.…
