Tā folkolras daļa, kas saistīta ar ticējumiem, tautas dziedniecību, buršanos (maģiju) un zīlēšanu jeb pareģošanu (mantiku), vienmēr likusies interesanta. Lai arī pret buršanos un burvjiem bieži vien ir negatīva attieksme, tomēr gandrīz katram gadījies zīlēt nākotni. Vēsturniek liecina, ka latvju ciltīm bijuši izcili pareģi. Saglabājušies arī daudzi latviešu ticējumi un novērojumi. Daļa no tiem iekļauti profesora Kārļa Strauberga grāmatā “Latviešu tautas paražas”. Grāmatā ir astoņas nodaļas. Mazliet ieskatīsimies piecās no tām.
Debesu un dabas parādības
Pērkons. Tā ir barga dievība, kas parasti nāk kā Dieva sods ļauniem cilvēkiem.
Saule. Jāņu dienas rītā Saulīte rotājas – tērpjas dažādās krāsās; kurš to redz, nodzīvos laimīgu mūžu.
Mēness. Pēc Mēness maiņām pareģo labu vai sliktu laiku. Kāds laiks iestājas, sākoties jaunam vai vecam mēnesim, tads būs līdz mēness griežiem.
Pirmoreiz redzēt jaunu mēnesi no kreisās puses – uz labu, bet no labās puses – uz ļaunu.…
