Pjērs Burdjē dzimis 1930.gada 1.augustā Francijā, vidusšķiras ģimenē. Mācījies Augstākajā Normālskolā vācu filozofiju. Interesējies par K.Marksu. Savos darbos izmantojis arī Dirkheima u.c. zinātnieku idejas. Strādājis par skolotāju, vēlāk iestājies armijā, kā rezultātā nonācis Alžīrijā, kur guvis daudzus un dažādus iespaidus, kurus vēlāk izmantojis arī savos darbos. Kādu laiku arī strādājis Alžīrijas universitātē par lektoru.
1960.gadā atgriezies Francijā, sāk strādāt par asistentu Parīzes universitātes vēstures fakultātē.
Strādājis arī Sorbonas Universitātes pētījumu centrā, bet vēlāk nodibinājis savu pētījumu centru – „Sociālās izglītības un kultūras centru”.
Pētījis cilvēka ikdienas darbību, mijiedarbību. Kultūra, Burdjē skatījumā, ir sociālo struktūru reproducēšanas veids, kurā ielaužas arī varas izsauktās nevienlīdzības attiecības, kas apzinātā vai neapzinātā veidā tiek pieņemtas (leģitimizētas).
Burdjē aizsāk tēmu – mākslas socioloģija.
Burdjē metode izpaužas refleksīvajā socioloģijā, tas nozīmē, ka pētījumam nepiemīt absolūta objektivitāte.
Burdjē ir bijis arī Eiropas Sociologu asociācijas prezidents.
Subjektīvā objektivitāte – subjektīvais, kas pārstāv cilvēka apziņu un domāšanu, objektivizējas socialitātē, kurā notiek subjektivitātes pārstāvniecības un koncepcijas veidošana, uz kuru balstoties indivīdi veido sociālo pasauli.…
