Simbolisms
Radies Francijā kā noliedzoša reakcija uz tolaik dominējošo reālismu un naturālismu.
Aptver literatūru, glezniecību, tēlniecību.
Simbolisma tēliem nozīmīgas ir dvēseles vīzijas, rakstura problemātika, sarežģīti psihiski stāvokļi.
Pievērsās mākslinieka un cilvēka iekšējās dzīves atklāsmei, mistiskajam, noslēpumainajam un mītiskajam, nāvei un iznīcībai.
Izcilākie mākslinieki – šveicietis Arnolds Bēklins, vācietis Francs fon Štuks,francūži Gistavs Moro, Odilons Redons, spānietis Fransisko Goija.
Par simbolisma pārstāvi tēlniecībā uzskata Ogistu Rodēnu.
Simbolisms vēstī
Dzīvi un nāvi;
Grēkiem un svētumu;
Bailēm, vilšanos, cerībām;
Cilvēka bioloģisko attīstību;
Dabas mūžīgajiem procesiem;
Cilvēka liktenīgajām kaislībām un tieksmēm.
Simbolisms literatūrā
Simbolisms bieži lietots dzejā.
Galvenā simbolisma iezīme ir uzskats, ka literatūrai jāatklāj kādas augstākas, transcendentas pasaules esamība, kas manifestējas dažādos daudznozīmīgos, grūti tveramos un analizējamos tēlos – simbolos.
…
