-
Rumpja muskulatūra
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| KAKLA MUSKUĻI | 4 | |
| Kakla seklie muskuļi | 4 | |
| Kakla dziļie muskuļi | 7 | |
| KRŪŠU MUSKUĻI | 8 | |
| Seklie muskuļi | 8 | |
| Dziļie muskuļi | 9 | |
| Vēdera sānu muskuļi | 10 | |
| Vēdera priekšējie muskuļi | 12 | |
| MUGURAS MUSKUĻI | 13 | |
| Seklie muskuļi | 13 | |
| Muguras dziļie muskuļi | 15 |
Kakla muskuļu ir daudz, un tie novietoti apkārt kaklā esošajiem orgāniem
(balsene, trahejas sākums, vairogdziedzeris, rīkle, barības vads, lielie asinsvadi,
nervi) un veido tiem it kā muskuļu maksti. Muskuļi izvietoti vairākos slāņos.
Dziļie muskuļi atrodas tieši uz mugurkaula starp kakla skriemeļiem, galvaskausu un
pirmajām ribām.
Seklie muskuļi veido orgānu priekšā un sānos vairākas kārtas un stiepjas no krūškurvja
un atslēgas kaula līdz galvaskausam un no krūškurvja un atslēgas kaula līdz balsenei
un mēles kaulam.
Kakla seklie muskuļi
Kakla ādas muskulis (m. platysma )
Plāns, ļoti plats muskulis, kas atrodas tieši zem ādas. Aizņem gandrīz visu kakla
priekšējo un sānu virsmu. Cilvēkam tas ir rudimentārs, bet daudziem dzīvniekiem
pārklāj gandrīz visu ķermeni.
Sākas no krūškurvja priekšējās virsmas II–III ribas rajonā.
Beidzas sejas apakšdaļā pie košanas muskuļa un pieauss dziedzera fascijas, pie mutes
kaktiņa un daļēji pie apakšžokļa.
Funkcija: sasprindzina kakla ādu. Kopā ar citiem muskuļiem velk apakšžokli uz leju,
kontrahējoties izdara kakla vēnu masāžu. Ja āda zaudē elasticitāti (vecumā), muskulis
izveido kakla ādā gareniskas krokas.…
Muskuļu kontrakcija ir viskomplicētākais kontrakciju veids. Augsti organizētu dzīvnieku organismā kontrakcijas notiek ne tikai ar muskuļaudu palīdzību, bet arī ar atsevišķu šūnu vai to daļu, piemēram, mitohondriju, kodolu, citoplazmas palīdzību. Muskuļu kontrakcija salīdzinājumā ar pārējiem kontrakciju veidiem ir visproduktīvākā attiecībā uz ATF ķīmiskās enerģijas pārvēršanu mehāniskajā. Muskuļu kontrakcija rada spēku, kas izraisa kaula kustību. Parasti katrā mūsu kustībā piedalās vairāki muskuļi vai muskuļu grupas. Muskuļu darbības savstarpējā koordinācija labi vērojama, piemēram, tad, kad rokā tiek turēts smags priekšmets muskuļi darbojas kā fiksatori jeb posturālie (pozas) muskuļi. Ja muskuļu sasprindzināšanās rada kustību, to sauc par dinamisku darbu, bet, ja muskuļu sasprindzināšanās rezultātā tiek fiksēta poza, – par statisku darbu. Visi dzīva organisma muskuļi vienmēr atrodas neliela sasprindzinājuma stāvoklī. Šo parādību sauc par muskuļu tonusu. Visas mūsu kustības notiek daudzu muskuļu saskaņotas darbības rezultātā. Tādas kustības sauc par koordinētām kustībām. Konkrētāk par redzamajiem muskuļiem:
