-
Zīdaiņa pasaules izjūtas
Bērnam ir neierobežota spēja iegūt jaunu pieredzi, apgūt cilvēkam raksturīgas uzvedības formas.
Ir jāzina, ka bērnam ir trīs formējošās pamatvajadzības:
1. Vajadzība pēc jauniem iespaidiem;
2. Vajadzība pēc aktivitātes;
3. Vajadzība pēc saskarsmes ar pieaugušajiem.
Tātad mazulim nepietiek tikai būt kopā ar pieaugušo – viņam nepieciešams, lai ar viņu runātu un spēlētos, bērnam ir jāredz un jādzird, kas notiek visapkārt, - viņš vēlas izprast šo pasauli, kurā ir piedzimis, un iekļauties tajā. To izdarīt bērnam palīdz dažādas spēļmantiņas, rotaļlietas, rotaļas, pasakas, sarunas utt. Bērns vēlas atrasties līdzās pieaugušajiem. Daudzi vecāki uzskata, ka tik mazs bērns neko nesaprot, tomēr bērns, dzirdēdams runu, balsi, emocijas un attieksmi, veido savu runu, savu izpratni par emocijām un attieksmi. Caur šīm attiecībām bērns ierauga pasauli, un šī pasaules uztvere viņu pavada visu dzīvi. Tikai, atrodoties aktīvā mijiedarbībā ar pieaugušo, bērnam ir iespēja veiksmīgi attīstīties, savukārt tas nav iespējams, ja bērns agrīnajā vecumā redzēs tikai to pasauli, kas ieraugāma virs ratiņu malas, vai dzīvojamās istaba pārskatu no „sētiņas”.
Bērna pārdzīvojumi šai vecumā lielākoties ir nediferencēti – viņš vēl neizšķir sevi sociālajā vidē.
…
Parādīšanās šai pasaulē mazulim ir īsts pārdzīvojums – līdz ar piedzimšanu pilnībā mainās viņa dzīvesveids. Tādēļ dzemdības var uzskatīt par pirmo bērna attīstības krīzi. Bērns pasaulē ienāk ar kliedzienu, ar kuru viņš sāk savu neatkarīgu elpošanu – sāk darboties plaušas. Piedzimstot bērns fiziski atdalās no mātes organisma, mainās visa viņa apkārtūējā pasaule – mazulis no mātes klēpja ir nonācis citā pasaulē un nu ir pats par sevi. Mazais bērna ķermenītis ļoti spēcīgi izjūt pārmaiņas: līdz ar fizisko atdalīšanos mainās arī apkārtējā temperatūra, parasti tikko piedzimušo mazuli apņem spilgta gaisma, mainās barības uzņemšanas process – un tas ir ārējs, caur mātes krūti.