Krājums sadalīts divās daļās, ko autors darījis apzināti. Pirmā daļa veidota kā ideālās mīlas dzīves ainas, taču otrā daļa kā uzkrītoši krass pretstats. Skatoties izrādi, varēja manīt, ka iezīmējas spēcīgs kontrasts. Sākumā aktieri bija melnā, taču beigās visi kā viens bija pārģērbušies baltās drēbēs. Autors ir izmantojis kādu īpašu paņēmienu, par kuru šajā sakarā nav īstas skaidrības vēl līdz mūsu dienām. Tas atstāj neziņā arī mani, un es ļoti vēlētos kaut spētu ieskatīties dziļāk šajā materiālā. Tādā veidā es gūtu atbildes uz kādu no jautājumiem, kuri radušies pēc izrādes noskatīšanās. Lai vai kā, bija vērts veltīt savu brīvo laiku un kļūt mākslinieciski bagātākai, paplašinot savu redzesloku.…
