Neverbālā komunikācija

Apzinātas vai neapzinātas roku, kāju vai galvas kustības, kas pavada cilvēku saskarsmi. [3., 57.]
Lielākā daļa galveno saprašanās žestu ir vienādi visā pasaulē. Kad cilvēki ir priecīgi, viņi smaida; kad bēdājas vai ir dusmīgi, viņi sarauc pieri vai drūmi skatās.

Žestu iedalījums pēc Ekmana un Frīzera.
Ilustratīvie – akcentē verbālo informāciju. To vidū var nosaukt "rādītājus" (norādošais pirksts vai plauksta) un "piktogrāfus" (mēģinājumi ar roku palīdzību parādīt kāda ķermeņa izmērus, formu, konfigurāciju). Tie ir arī roku vēzieni, ar kuru palīdzību tiek uzsvērti nolūki vai runa ritms(sitot takti). Šādi žesti parasti neizraisīs nepatiku, tikai tad, ja to ir par daudz, ir iespējama klausītāju ironiska attieksme. [3., 57.]
Regulatīvie – galvas mājieni, matu saglaudīšana, citas mērķtiecīgas roku kustības, kas liecina par runātāja attieksmi pret klausītājiem. Ar šo žestu palīdzību runātājs signalizē, ka ir vai nav pabeidzis izteikties, kā arī, ar regulatīvo žestu palīdzību lūdz pagaidīt, aicina runāt vai, gluži pretēji, "piebremzē" partneri, Tādēļ mierīgā sarunā regulatīvo žestu būs ļoti maz. Partneru neapmierinātību var izraisīt pārāk liels runas bremzējošu žestu daudzums.[3., 58.]
Adaptīvie – tie ir žesti, ko dēvē par "nezālēm", tie parasti nav apzināti un nav domāti svešai acij. Ar šo žestu palīdzību cilvēks cenšas pielāgoties viņu satraucošajai situācijai, atbrīvoties no sasprindzinājuma. Pie adaptīvajiem žestiem pieder kasīšanās, neesošu puteklīšu nolasīšana no apģērba, papīra burzīšana, roku lauzīšana, u.c. Adaptīvie žesti ir arī žesti, kas vērsti uz partneri - pleca glaudīšana, "pūciņu noņemšana" no apģērba.[3., 58.] lai gan Sjūzena Kviljana apgalvo, ka arī šādi žesti dažbrīd ir neaizvietojami, piemēram, flirta situācijās, kad kādu no adaptīvajiem žestiem izmanto kā šķērsli, lai sarunas partneris nenovērstos, piemēram, sievietes roka pie vīrieša žaketes atloka, vai rotaļājoties ar aproču pogu. …