Skaņa S no valodnieciskā viedokļa.9
S – dentāls priekšēja enis, troksnenis, nebalsīgs līdzskanis.
Skaņa is mēlenis, spraudz S no logopēdiskā viedokļa.
Lūpas smaidā, zobi mazliet pavērti, darbojas mēles priekšējā daļa; mēles gals pie apakšējiem priekšzobiem; mēles malas paceltas pret augšējiem sānu zobiem; mēles vidū veidojas renīte, pa kuru plūst auksta gaisa plūsma; mīkstās aukslējas paceltas; balss saites nevibrē.
Nepieciešamie artikulācijas vingrinājumi.
Lūpu vingrinājumi:
Lūpas iestieptas smaidā kā izrunājot patskani I. Pēc tam lūpas izstiepj uz priekšu kā pie U izrunas. Zobu rinda ir mazliet pavērta.
Izdara tās pašas kustības ar stingri saslēgtiem zobiem.
Izdara tās pašas kustības ar aizvērtām lūpām.
Lūpas paslēptas starp zobu rindām, izstiepjot uz priekšu izrunā M.
Šmakstina ar tālu uz priekšu izstieptām lūpām.
Vingrinājumi mēlei:
‘’Renīte’’ – izveido renīti mēles vidū.
‘’Tīrīsim zobus’’ – atvērt muti, pasmaidīt un ar mēles galu ‘’patīrīt’’ apakšējos zobus, kustinot mēli no labās puses uz kreiso, pēc tam no apakšas uz augšu. Darbojas tikai mēle.
‘’Parādi platu mēli’’ – pasmaidīt, nedaudz atvērt muti, izlikt platu mēli uz apakšlīpas un noturēt skaitot 1- 5- 10.…
