18. gadsimts tiek dēvēts par apgaismības laikmetu - antifeodāla kustība, kas vēlējās novērst pastāvošās sabiedrības trūkumus, grozīt sabiedrības tikumus, politiku un sadzīvi, izplatīt uzskatus par to, kas ir taisnība, un pamatot atziņas ar zinātnisku argumentāciju. Priekšnoteikums sabiedrības attīstībai ir apziņas attīstība. Galvenais mērķis – centieni izglītot, apgaismot, audzināt sabiedrību. Termins „apgaismība” tika pielietots jau 18. gs. To lietoja Voltērs, Herders.
Sabiedrība tika dalīta 3 slāņos- aristokrātija (valdošā šķira), garīdzniecība un trešā kārta (studenti, strādnieki, zemnieki amatnieki, tirgotāji, brīvo profesiju pārstāvji ( juristi, mediķi)).
Apgaismības laikmets Eiropas kultūrā un literatūrā sākas ap 17. un 18. gs. miju un ilga apmēram līdz 19.gs. sākumam. Apgaismības kultūrstrāvojums izauga no iepriekšējo gadsimtu radītajām humānisma idejām, sasniegumiem dabaszinātnēs un tām politiskajām, sabiedriskajām un reliģiskajām cīņām, kas risinājās Eiropā 17. gs beigās, kad pie varas tiecās buržuāzija jeb – kā Francijā tā tika dēvēta – trešā kārta.…
