Rūpniecisko revolūciju parasti definē kā pāreju no agrāras un uz amatniecību balstītas ekonomikas uz ekonomiku, kuras pamatā bija industrija, plaša mašīnu un mehānismu pielietošanu masveida ražošanas procesā. Uzskata, ka rūpnieciskās revolūcijas un industrializācijas process aizsākās Anglijā 18. gadsimtā. Tas gan nav gluži korekti. Patiesībā industriālo revolūciju pakāpeniski ievadīja virkne atklājumu, tehnoloģisku sasniegumu un dažādu tehnisku uzlabojumu vēl 16.-17.gadsimta amatniecībā, bet vēlāk manufaktūrā. Arī manufaktūras darba organizācija, kuras pamatā bija strādnieku specializācija pa atsevišķām operācijām, bija svarīgs priekšnoteikums, lai mašīnas sāktu veikt šīs atsevišķās rutīnas operācijas.
Inovatīvie procesi, jauni materiāli un tehnoloģijas
Līdz ar mašīnu pielietošanas sākumu tika pavērtas jaunas iespējas arī tehnoloģisko procesu pilnveidošanai kopumā. Tā, vēl manufaktūru laikā būtiski uzlabojās stikla ražošanas tehnoloģija. Arī ķīmijas sasniegumi bija ievērojami, attīstījusies bija podniecība, bet pulksteņu mehānismu izgatavošana jau bija sasniegusi filigrānu pakāpi. Sevišķi iespaidīgi bija sasniegumi Anglijas tekstilrūpniecībā. Jau 19.gadsimta sākumā vilnas dzijas vērpšanā, pateicoties vairākiem izgudrojumiem vērpšanas tehnikā, nepieciešamais strādājošo skaits un ražošanas izmaksas samazinājās gandrīz divas reizes. Ap 1840. gadu kopējās darba izmaksas lai izgatavotu pat vislabāko vilnas uzvalku, bija samazinājušās vismaz uz pusi.
Saniegumi citās nozarēs, it īpaši transportā un sakaros – dzelzceļš un tvaika lokomatīve, jūras kuģi ar tvaika dzinēju, automobīlis, lidmašīna, telegrāfs un radio. Šie sasniegumi kļuva iespējami pateicoties regulārai zinātnes līdzdalībai rūpniecībā.…
