Republika kā valsts vadīšanas forma ir diezgan izplatīta, tomēr, pētot republiku, vispirms jānoskaidro nozīme vārdam „republika”. Pastāv vairāki definējumi.
„Republika – valsts vadīšanas forma, kurā augstākās valsts varas institūcijas un amatpersonas tiek ievēlētas.”1 Tātad no šī definējuma var secināt, ka republikas pastāvēšanas galvenais princips ir saistīts ar velēšanu pastāvēšanu, taču tajā nav uzsvērt, kas ievēl valsts varas institūcijas un amatpersonas, bet to noskaidro definējums, kurš raksturo republiku sekojoši: „Republika – valsts iekārta, kuras augstākus valsts varas institūtus uz noteiktu laiku ievēlē pilsoņi, kurā par valsts varas avotu tiek uzskatīta pilsoņu griba, bet par valsts varas uzdevumu – kalpošana pilsoņu interesēm.”2 Šīs definējums norāda uz to, ka valsts vara pieder pilsoņiem, kuri arī ievēl valsts varas institūcijas.
Līdzīgu definējumu ir devis arī V. Jakubaņecs, ka „…republika (tulkojumā no latīņu valodas – sabiedriska lieta, valsts) – vadīšanas forma, kurā par vienīgo varas avotu pēc likuma ir atzīta tauta. …
