Vilis Plūdonis īstajā vārdā Vilis Lejnieks dzimis 1874. gada 9. martā Bauskas Pilsmuižas Lejeniekos, kur aizrit ne tikai viņa bērnība un jaunība, bet vēlāk arī daudzas vasaras. Dzimtās mājas un to skaistā, ūdeņiem un līdzenumiem bagātā apkārtne, bērnu dienās dzirdētie nostāsti par senlatviešu cīņām ar vācu iebrucējiem Mēmeles krastos jau agri rosina mazā Viļa radošo fantāziju. Mežiem apaugušie līči, romantiska grava, caur kuru tek strauts, dabas atmoda palu laikā, pļavu un tīreļu plašums – šie iespaidi uz visu mūžu nogulsnējas zēna dvēselē un vēlāk spilgti atbalsojas viņa dabas lirikā.
Tēvs mirst, kad zēnam ir tikai trīs gadi, un visas rūpes par ģimeni gulstas uz mātes pleciem. Mātei nācās audzināt četrus dēlus. Ģimenes materiālie apstākļi nebija tie labākie, taču mātes sirsnību un gādību bērni ir jutuši allaž. Viļa Plūdoņa vēlākās pārdomas liecina, ka māti viņš izpratis kā simbolu latviešu mentalitātei – labestībai, līdzjūtībai un čaklumam. Nemirstīgu pieminekli mātei Plūdonis ir uzcēlis savā dzejā un poēmās.
…
