-
Lauku apvidus zemes izmantošanas un attīstības mērķi un galvenās problēmas
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Lauku apvidus zemes būtība un izmantošana | 4 |
| 2. | Lauku attīstības politikas mērķi | 5 |
| 3. | Lauku zemes attīstības problēmas | 6 |
| Secinājumi | 9 |
Secinājumi
• Par lauku apvidiem uzskata iekšzemes un piekrastes teritorijas, ieskaitot ciematus un mazpilsētas, kuru funkcija ir lauksaimnieciskā ražošana, tūrisms un lauku rekreatīvās nodarbes, kā arī teritorijas, kuru struktūru un ainavu veido ilgstoša lauksaimnieciskā un mežsaimnieciskā darbība, lauku apdzīvojums un infrastruktūras objekti;
• Visbiežāk lauku iedzīvotāji ir nodarbināti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs;
• Lauku attīstības politikas galvenais mērķis ir nodrošināt teritoriju ilgtspējīgu attīstību, dzīvotspējīgu pārtikas ražošana, sabalansētu teritoriālā attīstība;
• Uzņēmējdarbības attīstība ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām laukos var radīt pamatu esošo nolaisto un pamesto būvju, ēku un infrastruktūras objektu sakopšanai un to alternatīvas izmantošanas uzsākšanai vai to nojaukšanai, vietā izveidojot jaunus objektus;
• Kā galvenās problēmas lauku apvidus attīstībā var minēt:
o zemas strādājošo algas laukos;
o zemo lauksaimniecības produktivitāti un konkurētspēju;
o iedzīvotāju neieinteresētību procesos.…
Pilsētas no pārējām teritorijām vēsturiski bieži atdalīja ar pilsētu mūriem, kas kalpoja gan kā administratīvā robeža, gan arī nodalīja teritorijas pēc nodarbinātības funkcijām, respektīvi, lauki pilsētas nodrošināja ar pārtiku, savukārt pilsētās notika tirdzniecība un citas aktivitātes. Mūsdienās šī barjera ir dzisusi un robežas starp laukiem un pilsētām ir kļuvušas vāji redzamas, jo funkcionālās un vizuālās atšķirības ir krasi samazinājušās, taču tās var novērot, piemēram, lauku teritorijās ir daudz mazāk iedzīvotāju, retāka apbūve, kā arī ir mazāk intensīva ceļu satiksme. Lauku apvidi aizņem lielāko Latvijas teritorijas daļu, taču tās pēc 2019. gada datiem apdzīvoja vien 32% valsts iedzīvotāju jeb 605 tūkstoši, 48% no tiem ir koncentrēti ciematos.
