Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 1.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 2.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 3.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 4.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 5.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 6.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 7.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 8.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 9.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 10.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 11.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 12.
  • Referāts 'Latvijas arhitektūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Gadsimtu mija Latvijas arhitektūras vēsturē    3
2.  Arhitektūras stili Latvijā gadsimtu mijā    4
2.1  Historisms un stilizācija    4
2.2  Jūgendstils    5
3.  Historisms un pilis Latvijā    7
4.  Latvijas arhitektūras meistari    9
5.  Rīgas apbūve – arhitektūras iezīmju parādītāja    12
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas arhitektūra vēsturē nav nozīmīgāka posma par 19.gs. beigām un 20. gs. sākumu. Referātā aprakstītajā laika posmā, Rīga attīstījās visstraujāk un īsā laikā izvērtās par lielu pilsētu ar attīstītu rūpniecību. Pirmajā vietā izvirzījās jaunās finanšu iestāžu (biržu, banku) celtnes, dažādu kooperāciju un biedrību nami, baznīcas. Mazāk tika celtas skolas, ārstniecības un kultūras iestādes.
19. gs. vidū, straujā pilsētas izaugsme un iedzīvotāju pieaugums noteica izmaiņas arī būvniecībā. Bez reprezentatīvām celtnēm un prestižajiem īres namiem pieauga arī sabiedrisko ēku, vidusšķiras īres namu un strādnieku rajonu izbūve. 20. gs. sākumā pilsētvides attīstībā iezīmējās racionālisms, īpaši skaidri tas izpaudās kultūras un izglītības iestāžu arhitektūrā. Skolas, kuras Rīgā cēla 20. gs. sākumā pēc pilsētas arhitekta R. Šmēlinga projektiem, izceļas ar skaidri izstrādātu būvprogrammu un racionālu arhitektoniski telpisko risinājumu. To pašu var teikt arī par citām R. Šmēlinga šā laika celtnēm – uzcelto pilsētas 2. slimnīcas kompleksu (tag. P. Stradiņa klīniskā slimnīca) un Āgenskalna tirgus ēku (1914. g.). Raksturīgs ir šo būvju ārējais izskats, kurā sarkanais apdares ķieģelis mijas ar gaiša apmetuma laukumiem. Īpaša uzmanība Rīgā vienmēr pievērsta arī tirdzniecībai un ar to saistītām celtnēm. Pirmā tirgus vieta Rīgā meklējama pie Skārņu ielas, turpat tuvumā (tag. Lielās un Mazās Monētu ielas stūrī) atradās monētu kaltuve, kas liecina par aktīvu tirdzniecību. Vēlāk, tirgum izplešoties, tas pārcēlās uz Rātslaukuma teritoriju, kur atradās līdz pat 20. gs. sākumam, kad tika uzbūvēts tolaik modernākais Rīgas Centrāltirgus. Savukārt par tirdzniecības kompleksa pirmsākumu Rīgā liecina kvartāls starp Elizabetes, Dzirnavu un Marijas ielām, t.s. Berga bazārs. Celts pēc K. Pēkšēna projekta latviešu rūpniekam un sabiedriskajam darbiniekam K. Bergam. Tas ir grandiozs komplekss, kas sastāv no pieciem paviljoniem, kuru kopējā platība ir 16000 m2 . Tā ir viena no ievērojamākām 20.gadu būvēm Latvijā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants