Apziņa ir viens no prāta neskaidrākajiem aspektiem, iespējams, šobrīd visvairāk pētītā un diskutētā problēma. Joprojām aktuāls ir jautājums, kas apziņa ir? Kā iespējams, ka dzīviem fizikāliem ķermeņiem ir raksturīgs šāds fenomens? Turklāt nav skaidrs, kam īsti un kādā formā tā piemīt – ar ko atšķiras cilvēka apziņa no kāda cita dzīvnieka, piemēram, kaķa apziņas? To, iespējams, nekad neizdosies noskaidrot līdz pēdējam faktam, un, kā norādījis Tomass Neigels (Thomas Nagel; Nagel 1974, 449), vienīgi pats sikspārnis zina (ja zina), kā tas ir – būt sikspārnim -, tomēr filozofijai ir būtiska loma mēģinājumos šādus jautājumus risināt. Roberts Kirks (Robert Kirk; Kirk 2005, 1) raksta par tiesas prāvu pret kādu pavāru, kas izbeigta bez slēdziena, jo nav bijis neviena eksperta, kas varētu atbildēt uz jautājumu, vai garneles, ko pavārs dzīvas uzmetis uz karstas pannas, mentāli ir pietiekami attīstītas, lai tik tiešām justu sāpes; autors apgalvo, ka šādos jautājumos filozofija var veicināt progresu, ja vien izvairīsies no vilinošiem, taču nepareiziem domāšanas veidiem.…
