Cilvēka klātbūtni kādā teritorijā arheoloģiski iezīmē senkapi, kurus vietējie iedzīvotāji parasti labi zina, jo tautas nostāsti par senām apbedīšanas vietām saglabājas ļoti ilgi. Šos nostāstus vēl pastiprina, nejauši rokot vai zemi apstrādājot, atrastie cilvēku kauli, arī apbedījumu vietas raksturīgais nosaukums. Mūsdienu zinātnes iespējas ļauj pēc atrastajiem kauliem noteikt to vecumu, tomēr šāda datēšanas metode nav lēta, tāpēc vēl joprojām senkapus parasti datē pēc apglabātajiem cilvēkiem līdzdotajām lietām. Ja senlietas nav atrastas, senkapu datējuma noteikšana ne vienmēr ir iespējama. Pieturas punktus apbedījumu vietas senuma noteikšanai sniedz arī tautas nostāsti. Četri no sešiem Aknīstes valsts aizsargājamajiem arheoloģijas pieminekļiem ir tieši senkapi: Rācenāju, Kaparnieku, Stūrageidānu un Ulasu Airīšu senkapi.
Lai gan cilvēki Aknīstes novadā noteikti ir dzīvojuši jau I g.t.p.m.ē., šā laika apbedījumu vietas nav zināmas. Senākā drošāk datējamā apbedījumu vieta Aknīstes novadā ir Ancīšu senkapi pie Ancīšu–Ulasu ceļa. Te bijuši divi senkapu uzkalniņi, kuriem virsū un apkārt bijuši salikti akmeņi. Ap 1923.gadu senkapu vieta nolīdzināta. Tur atrasts dzelzs uzmavas šķēpa gals.…
