Sezāna gleznas sākotnēji nepieņem oficiālajās mākslas izstādēs, jo izstāžu apmeklētajiem nav saprotama viņa pieeja un gleznošanas maniere, tāpēc sabiedrības atzinību Sezāns iemantoja tikai mūža beigās: „Jā, es gleznoju, kā redzu, kā jūtu, un just es jūtu ļoti spēcīgi. Arī citi mākslinieki jūt un redz tāpat kā es, bet viņi neuzdrīkstas to darīt. Viņi glezno Salona garā. Es nebaidos no tā, ka man ir pašam savi uzskati.”
Postimpresionistu atstātais mantojums neiekļaujas ne 19 ne 20. gs. mākslā, bet tas veido pamatu visiem mūsdienu mākslas labākajiem sasniegumiem. Tāpat postimpresionisms nav vērtējams kā pārejas posma parādība, bet gan kā suverēna vērtība.
…
