Mīļo dienasgrāmatiņ,
ilgi neesmu te kaut ko rakstījusi. Pa šo laiku ir daudz kas noticis- nemaz īsti nezinu, kā lai sāk.
Tad nu tā. Divus mēnešus atpakaļ staigāju pa savu iecienīto maršrutu. Bija jāatrod kaut kas ko paēst un šis tas saimniecībai, auksti arī paliek, vajadzētu siltus apavus… Tā nu es klejoju. Stāvu es pie vienas no labākajām „bodēm” (miskastes), te pēkšņi manā priekšā parādās viens iereibis tips. Saka, ka es skaista, glītām kājām, nāk klāt un ķerās man ap viduci. Spēcīga būdama, es viņu nedaudz pagaiņāju nost, bet šis paklūp un nokrīt! Daudz nedomādama paņēmu savas mantiņas un devos tālāk.
Pēc kāda laiciņa pie manis atnāk vesels bars policistu un vēl kādu vīriešu. Saka, ka mani vedīšot uz cietumu!
-Par ko tad?
-Jums ir tiesības klusēt. Viss ko jūs teiksiet, var tikt izmantots pret jums, - policists nosvepst.
Tā nu mani aizveda uz iecirkni. Stāstīju, kā viss bijis, bet viņi netic. Lūdzos, draudēju, bet viņi neliekas ne zinis. Es esot nogalinājusi B. Priedīti! …
