Pirms veic kādu aktivitāti sabiedrisko attiecību jomā, neatņemama darba sastāvdaļa ir izpētes veikšana, jo nav iespējams efektīvi darboties, ja nav zināmi iepriekšēji dati par, piemēram, kompāniju vai personu. Pastāv divu veidu izpētes veidi – formālie un neformālie. Šajā darbā es apskatīšu formālās izpētes metodes.
Formālās metodes var iedalīt divās kategorijās – kvalitatīvā un kvantitatīvā metode. Kvalitatīvā metode ir pētījums vārdu formā. Tas ir empīrisks pētījums kurš iegūtos datus vērtē,iedziļinās tekstos, un interpretē. Tas ir teorētisks un noved pie kāda noteikta secinājuma vai vērtējuma. Savukārt kvantitatīvais pētījums ir ciparu formā. Tā uzdevums ir saskaitīt, ievākt datus un veidot statistiku. Tas nenoved pie vērtējuma, taču apraksta situāciju, pierāda hipotēzes un iespējams paredz. Kvalitatīvs pētījums ir daudz plašāks un kvalitatīvāks, tiek izmantotas plašākas metodes un paņēmieni. Problēma kvantitatīvajam pētījumam ir tāda, ka pētnieki mēdz būt pārāk „šauri” un pēta tikai konkrētus skaitļus.
Formālās izpētes process parasti sastāv no sekojošiem soļiem:1
Problēmas noteikšana
Izdalīt realizējamu problēmas daļu
Definēt jēdzienus kas tiks izmantoti pētījumā
Atrast kādu līdzīgu, jau iepriekš veiktu pētījumu par konkrēto tēmu
Izvirzīt hipotēzi
Noteikt eksperimenta dizainu, jeb devinēt sabiedrības daļu ko pētīsiet, izvēlēties metodes un veikt pilotpētījumu.…
