Kurš gan no Rīgas dievnamiem var lepoties ar pilsētas dibinātāja - bīskapa Alberta mūra pils pamatiem zem savām sienām? To spēj tikai Rīgas Sv.Jāņa baznīca, kura ieņem nozīmīgu vietu 1201.gadā dibinātās pilsētas telpā starp Skārņu, Jāņa un Kalēju ielām. Šo vietu vēl nozīmīgāku darīja atrašanās starp Rīdzenes upi un pirmā Rīgas centra galveno - Skārņu ielu, jo tanī laikā, kad vēl nebija Sv.Jāņa baznīcas, bīskapa pils un tās tornis sargāja pieeju pilsētai un ostai no dienvidrietumu puses. Tikai Sv.Jāņa baznīcas pagrabos ieejot, vērīgais un zinātkārais pamanīs no Daugavas dolomīta radzēm mūrētu sienu fragmentus, kuri nav saistāmi ar dievnama sienu pamatiem. Taču lielie un aptēstie dolomītu bloki, to mūrējumu raksts un saistviela ļauj pazīt te mūra Rīgas simbolisko sirdsvietu.
Strauji augošajā amatnieku un tirgotāju Rīgā kā arī šaurajos gruntsgabalos bīskapam un Zobenbrāļu ordenim drīz kļuva par šauru. Viņi vairs nevēlējās būt par "stūra akmeni " pilsētai un ostai un ar savām rezidencēm pildīt sardzes funkcijas. Šaurība un ciešā saskare ar pilsētniekiem apgrūtināja administratīvo un politisko misiju. Tāpēc jau 1211.gadā lika pamatus jaunajai Sv.Marijas jeb Doma baznīcai un gabaliņu tālāk aiz tās uz ziemeļiem - ap 1230.gadu sāka būvēt jaunu pili - otro bīskapa rezidenci.
1234.gadā bīskaps Nikolajs dāvina savu priekšgājēju celto pili ar tajā izbūvēto kapellu un vēl dažus pieguļošos gruntsgabalus dominikāņu ordeņa mūkiem.
…
