Katrs cilvēks ir individualitāte – ar savām rakstura īpašībām, savu dzīves pieredzi un dzīves apstākļiem. Tādēļ katra cilvēka attīstība būtu jāskata atsevišķi, tomēr katrā vecumposmā var atrast kopīgās iezīmes, kas lielākā vai mazākā mērā raksturīgas visiem cilvēkiem kopumā.
Cilvēka attīstību nosaka ļoti daudz dažādu faktoru – ģimene, sociālā vide, kurā cilvēks atrodas, paša cilvēka raksturs, iedzimtība, kā arī viņa vērtību sistēma un mērķi.
Parasti psihologi aplūko tikai vienu cilvēka attīstību ietekmējošu faktoru vai galveno virzītāj spēku, piemēram, Z. Freids uzskata, ka personības psihiskās attīstības galvenais virzītājspēks ir neapzinātā seksuālā enerģija (libido), ar ko bērns piedzimst, Ž. Piažē par dzīves pamatfunkciju nosauc bērna intelektu, kas nodrošina bērna adaptāciju vidē.
Eriks Eriksons pārstāv EGO jeb ES psiholoģiju. Par centrālo jēdzienu, apzinot attīstības procesu, Eriksonam kļūst jēdziens ES – identitāte, kas balstās uz laika rituma apzināšanos, kas aptver ES piederošu pagātni un tiecas uz nākotni, realizējot labvēlīgāko personības attīstības ceļu.
Par personības attīstību ietekmējošo nozīmīgāko faktoru Eriksons uzskata sabiedrību, t.i., sociālo vidi. Tā pirmām kārtām ir ģimene, kā arī sabiedrība visplašākajā nozīmē. E. Eriksons personības attīstību skaidro kā adaptāciju sociālā vidē.
…
