Par laika periodu Latvijas vēsturē, tā dēvētajiem „zviedru laikiem” Vidzemē (1629.-1721.), nereti var dzirdēt apgalvojumu, ka tie bija „zelta laiki” un, ka nevienā citā vēsturiskā periodā latviešiem nav klājies tik labi, kā, atrodoties Zviedrijas pakļautībā. Taču, iedziļinoties teiktajā, rodas pārliecība, ka šis apgalvojums ir neloģisks un apšaubāms. Vai var apgalvot, ka kāda okupācija un varmācība, kas to pavada, ir labāka par otru?
Saskaņā ar Altmarkas 1629. gada pamiera līgumu un Olivas 1660. gada miera līgumu Vidzeme nonāca Zviedrijas pilnīgā valdījumā un kļuva par tās provinci. Sākās „Zviedru laiki” Vidzemē, kas kļuva par nozīmīgu posmu Latvijas vēsturē. Šajā laikā Vidzeme piedzīvoja būtiskas pārmaiņas - tika atjaunota kara un slimību izpostītā Vidzeme, iedibināta kārtība un drošība, relatīvi pieauga zemnieku labklājība, tika organizētas baznīcai pakļautas lauku skolas, izplatījās un nostiprinājās luterānisms.…
