-
Atbildes Latvijas tiesību vēstures pirmajam kontroldarbam
14. Valdības formulas (Kurzemes hercogistes Satversmes) raksturojums.
Pirmais konstitucionālas nozīmes likums tika pieņemts 1617.gada 18. martā Kurzemes un Zemgales hercogistei Ducatus Curlandiae et Semigalliae. Latviešu zinātniskā apritē normatīvais akts iegājies ar nosaukumu – Valdības formula. Valdības formula sastāvēja no 52. paragrāfiem, un tā bija uzrakstīta latīņu valodā. Kurzemes hercogistes vajadzībām to pārtulkoja vācu valodā. Hercogam, stājoties amatā, bija jāzvēr, ka viņš valdīs saskaņā ar šo normatīvo aktu. Arī landtāgs nevarēja grozīt un papildināt hercogistes pamatlikumu, jo Kurzemes hercogiste nebija neatkarīga valsts, bet zeme- vasalitātes atkarībā no Polijas- Lietuvas karaļa.
Valdības formula tātad nebija suverēnas valsts konstitūcija. Neraugoties uz to, tā kopā ar fundamentāliem likumiem saturēja konstitucionālas nozīmes tiesības Kurzemes hercogistei. Valdības formula noteica valsts tiesisko statusu, pārvaldes uzbūvi, tiesu iekārtu, augstāko pārvaldes un tiesnešu ievēlēšanas/iecelšanas kārtību, kā arī pavalstnieku pamatbrīvības atbilstoši 17.gs. izpratnei par cilvēkam piemītošām tiesībām, piemērām 3.2 un 3.3.
Dzimtzemniekiem, kuri juridiski tika pielīdzināti lietai romiešu tiesību izpratnē, protams, tiesības bija ierobežotas. Lakoniski to noteica Kurzemes statūtu 50. paragrāfs: „Pirmās privātās varas tiesības ir kunga varas tiesības par dzimtcilvēku vai zemnieku”. Zemnieks bez kunga un pavēlnieka atļaujas nevarēja ne kādu amatu uzņemties, ne kārtīgo skolu apmeklēt, nerunājot par bēgšanu vai citu pārkāpumu izdarīšanu. Līdz dzimtbūšanas atcelšanai valdīja uzskats, ka visu, ko zemnieks iegūst, viņš iegūst priekš kunga.
15. Tiesu iekārtas raksturojums Kurzemes hercogistē un Zviedru Vidzemē. Tiesība meklēt tiesas aizsardzību. Juristu nozīmes pieaugums tiesvedībā.
• Kurzemes hercogistes tiesa
Kurzemes hercogistē, tāpat kā visās feodālās valstīs, tiesa nebija atdalīta no administrācijas. Tāpēc tiesu sprieda tie paši muižnieciskie valsts un administratīvie orgāni.
Galma tiesa. Tiesu sprieda hercogs ar visiem sešiem virspadomniekiem. Šai tiesai bija trīs nodaļas: civilā, kriminālā un konsistoriālā.
…
Atbildes Latvijas tiesību vēstures 1.kontroldarbam 1. Baltu un līvu laulību paražas. 2. Baltu un līvu dzimts Satversme. 3. Baltu un līvu mantošanas tiesības. 4. Feodālā Satversme (ķeizars / kancelejas vadītājs, reihstāgs, landtāgs, ordenis, bīskapijas un pilsētas). 5. Viduslaiku tiesu iekārtas īpatnības. Balti un līvi tiesas un Livonija savienības tiesu iekārta. Kopējais un atšķirīgais. 6. Viduslaiku krimināltiesības un process (balti un līvi, Livonija). Viduslaiku krimināltiesību raksturojums. 7. Lēņu tiesības (lēņu kāpnes, pavalstniecība, felonija un mantošana tiesības). 8. Livonijas laika laulību tiesības (saderināšanās, laulība, šķēršļi laulības noslēgšanai, laulības šķiršana). 9. Livonijas laika ģimenes tiesības (vīra/tēva vara, aizbildnība, adopcija un leģitimācija). 10. Livonijas laika mantošanas tiesības (principi, mantošanas pamati – likums, testaments un līgums). 11. Livonijas laika lietu tiesības (lietu iedalījums, virsīpašums-apakšīpašums, kailā īpašuma tiesība, apgrūtinājumi, kaimiņu tiesības). 12. Livonijas laika prasījuma tiesības (prasījuma pamats, līguma forma, līguma pastiprinājums, procenti, saistību izpilde, atsevišķu līguma veidu raksturojums). 13. Mārtiņš Luters. Reformācija – mērķi un uzdevumi. Bībeles tulkojumu nacionālās valodās nozīme. 14. Apgaismības laika dabisko tiesību ietekme uz Baltijas tiesību telpu XVII–XVIII gs. (cilvēka brīvības jautājums; sākotnējais /sabiedriskais līgums (Hobs, Loks, Kants u.c.); mācība par pienākumiem (Putendorfs, Volfs, Kants u.c.)); valsts varas nedalāmības princips / valsts varas dalīšanas teorija – Monteskjē, Medisons u.c.) . 15. Valdības formulas (Kurzemes hercogistes Satversmes) raksturojums. 16. Tiesu iekārtas raksturojums Kurzemes hercogistē un Zviedru Vidzemē. Tiesība meklēt tiesas aizsardzību. Juristu nozīmes pieaugums tiesvedībā.
