Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Funkcionālisms', 1.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 2.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 3.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 4.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 5.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 6.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 7.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 8.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 9.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 10.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 11.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 12.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 13.
  • Referāts 'Funkcionālisms', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Funkcionālisms (lat. Functio – izpilde) – modernisma arhitektūras virziens. Radies 20. gadsimta pirmajā pusē Rietumeiropā vēlāk izplatījies arī ASV un Japānā. Funkcionālisti par arhitektūras pamatprincipu atzīst celtnes atbilstību tajā notiekošajiem darba un sadzīves procesiem („formu nosaka funkcija”). Arhitektūrā tiek ņemtas vērā visas galvenās dzīves funkcijas – dzīvot strādāt, atpūsties, pārvietoties.
Izmantojot celtniecības tehnikas sasniegumus, tas deva jaunus dzīvojamo kompleksu plānošanas paņēmienus (standartizētas dzīvojamās mājas sekcijas un dzīvokļi, ēku izvietojums rindās ar galiem pret ielu). Praksē bieži radīja arhitektonisko formu askētismu un shematismu. Tā veidošanos sekmēja 19. gs. arhitektu O. Perē (Francija), V. Morisa (Anglija), L.H. Salivana (ASV) ,Frenka Loida Wraita (ASV) teorētiskās un praktiskās darbība. Ievērojamākie centri Vācijā („Bauhaus”), Nīderlandē („De Stilj”).

20. gadsimta sākumā notika visaptveroša estētiskā revolūcija, kuras pamatā bija zinātnes un tehnoloģiju straujā attīstība. Iepriekšējiem gadsimtiem raksturīgā izdaiļošanas un rotāšanas tieksme bija pretrunā ar moderno lielražošanu. Princips „forma seko funkcijai” kļuva par visa 20.gadsimta materiālās kultūras pamatu. Ģeometrisko formu dizains bija populārs Vācijā un Austrijā. Arhitekts Otto Vāgners jau 1900. Gadā Vīnē projektēja ēkas un veidoja mēbeļu dizainu metālā un stiklā. Pārmaiņas bija vērojamas arī glezniecībā – Pikaso un Sezanns attīstīja jaunu ģeometrisku stilu – kubismu. Grupa mākslinieku, arhitektu un dizaineru Holandē, kurus aizrāva jaunās idejas, nodibināja de Stijl grupu, kuras ievērojamākie pārstāvji ir Pits Mondrians, Gerrits Rītvelts un Teo van Doesburgs. 1919. Gadā Valters Gropiuss nodibināja Bauhaus skolu Veimārā, kuras mērķis bija radīt jaunu, eksperimentālu dizainu, kas apvienotu mākslu ar amatniecību. Tobrīd pasaule cīnījās ar kara un bezdarba radītajām sociālajām sekām. Eiropā un Amerikā rūpniecība bija gatava risināt problēmas, kas saistītas ar cilvēku zemo pirktspēju, ražojot funkcionālas mēbeles un sadzīves priekšmetus par zemu cenu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants