Gribas izteikums un īstums darījumā

Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Tiesiska darījuma sastāvdaļas ir:
► dalībnieki;
► priekšmets;
► gribas izteikums;
► sastāvdaļas;
► forma.
Darījuma noslēgšanā ir ļoti būtiska gribas izteikuma esamība. Jebkurā darījuma veidā jābūt gribas brīvai izpausmei, citādi darījumam nebūs nekāda tiesiska spēka vai arī to varēs apstrīdēt tiesā.
Gribas izteikums var izpausties dažādi: vai nu noteikti, vai arī klusējot. Noteikti gribu var izteikt :
● ar vārdiem:
● mutiski;
● rakstiski;
● ar zīmēm, kuriem ir vārda nozīme.
Izpaudumi vārdos - mutiski un rakstiski- ir skaidrākie un grūtāk apstrīdamie.
Klusējot griba izteikta, kad tā izpaužas bez tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē. Darbībai, kas uzskatāma par klusējot izdarītu gribas izteikumu, jābūt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas gribas esamību.
Klusējot var izpaust savu gribu vienpusējos darījumos, jo tie neprasa kādas citas personas piekrišanu vai citādu gribas izpausmi. Spilgtākie piemēri tam ir testaments un pilnvara. Pēc uzrakstīšanas tie var pastāvēt kā rakstītāja gribas izpaudums. Pie tam, testaments un pilnvara ir vienpusējie darījumi, jo šajos dokumentos minētas personas var arī par to nemaz nezināt un varbūt nākotnē nevēlēsies veikt citu darījumu ( pieņemt mantojumu vai neuzņemsies pilnvarnieka funkcijas).
Taču, ja likumā ir noteikta zināma forma, tad klusēšana nav uzskatāma par gribas izteikumu, kaut arī tas būtu pilnīgi skaidrs. Vēl klusēšana nav atzīstama ne par piekrišanu, ne par noliegšanu, izņemot to gadījumu, kad likums tieši prasa pārtraukt klusēšanu, lai to atzītu par piekrišanu.…