Šajā cīņā krīt daudzi virsnieki, ieskaitot Oskaru Kalpaku, kam nebija nekāda pozitīva iznākuma. Pēc Kalpaka landesvēra komandēšanu pārņem kapteinis Jānis Balodis, kurš nopietnās situācijās spēja izvairīties no lēmuma pieņemšanas. Hanss fon Manteifelis – Cēge izteica triumvirāta modeli, kur valda visas trīs varas formas, izveidojot savus valstiskuma modeļus. Manteifelis devās pie Baloža, kurš izvairījās no konkrētas atbildes, tomēr Anatols Līvens, Sarkanās armijas virsnieks, piekritīs tikai tādā gadījumā, ja piekritīs Balodis, bet tā kā Balodis neko neteica, tad nekas neizdevās. 16. aprīlī tiek apstiprināta Andrieva Niedras valdība, jo citādāk vācieši atsakās iet, kamēr Ulmanis ir pie varas, jo Ulmanim vajag palīdzību aisargāšanā, bet, ja aizsargās, tad izveidos agrāro reformu, kas atņems vācbaltiešiem muižas. Niedra bija par vienotu Latviju, bet viņš uzskatīja, ka latvieši ir par daudz sociālistiski noskaņoti, bet tas bija pret viņa interesēm, jo viņš “bija gatavs pārdot savu dvēseli Sātanam”, lai tikai tiktu no boļševisma. Niedra bija izteikts antiboļševiks, tāpēc visas viņa sadarbības ar Golcu, pulkvedi Pāvelu Bermontu – Avalovu bija virzītas vienam mērķis – tikt vaļā no boļševikiem un boļševisma, kas viņaprāt bija lielākais pasaules ļaunums. …
