Ģermāņu valstīs un cilšu apvienībās bija liels tiesību raibums. Gandrīz vai katrai ciltij un katram novadam bija savas tiesības. Tās bija nerakstītas paražu tiesības. Romieši no sava viedokļa raudzījās nicinoši uz ģermāņu valstīm un viņu tiesībām, nosaucot tās par barbaru valstīm un tiesībām.
Barbaru likumi aptver visdažādākās dzīves puses un tiesu prakses gadījumus. Latīņu valodā gadījums ir kāzuss. No tā radies termins kazuistika. Kazuistika liecina par zemu tiesiskās kultūras līmeni. Barbaru likumos bez kādas sistēmas uzskatīti atsevišķi likumpārkāpumi un par tiem paredzētais naudas sods. Galvenais barbaru likumu uzrakstīšanas mērķis bija izbeigt tolaik plaši izplatīto asinsatriebību, kuras dēļ gāja bojā ne vien atsevišķi cilvēki, bet veselas dzimtas un pat cilts.
Barbaru tiesības tālu atpalika no senajām romiešu tiesībām, kam bija raksturīga arī laba juridiskā metodoloģija, skaidri formulēti principi un sistēma. Barbaru tiesības neko tādu nevar atrast. Taču barbaru likumi, it īpaši Sāliešu likums, ir galvenais avots, pēc kura var spriest par Franku valsti, tiesiskajām attiecībām, par jaunas valsts pārvaldes un sabiedrība attīstību.…
