Šī traģēdija ir par to, cik asinskāra spēj būt sieviete, kad ir apdraudēta viņas laulība. Šī traģēdija parāda, cik augsta ir mīlestības cena, cik lielās galējībās ieiet sieviete, kam savā valstī nav vietas, valstī, uz kuru viņa ir devusies, nododot savu dzimteni un tēva mājas, lai būtu kopā ar savu mīļoto cilvēku.
Traģēdija sākas ar Aukles raudāšanu par savu saimnieci, par to kāds liktenis viņu ir piemeklējis.
Domu graudi:
1.„bez ēdiena tā guļ un skumjās dziļi slīkst;
tai asaras plūst cauru dienu, nakti aumaļām
pēc tam, kad dzirdēja, ka virs to pametis.’’
2.„Tā savus bērnus nīst, vairs negrib redzēt tos,-
Man bail, ka viņai ļauns, kas prātā neienāk.”
…
