ASV ir prezidentāla federatīva republika, kurā attiecības starp prezidentu un parlamentu tiek veidotas uz varas dalīšanas pamata, kā tas notiek arī citās prezidentālās republikās. Pārvaldes varas sadale starp institūtiem ir atspoguļota ASV konstitūcijas pantos, kur valsts galvas un izpildvaras funkcijas piekrīt prezidentam, bet tam nav kongresa atlaišanas tiesību, likumdošanas vara ir kongresa kompetencē, kuram savukārt ir ierobežojumi piedalīties valdības sastādīšanā, un tā nav atbildīga kongresa priekšā. Kā trešā ASV konstitūcijā noteiktā vara ir tiesu vara, kura piekrīt "...Augstākai tiesai un tām zemākām tiesām, ko laiku pa laikam izveido Kongress." Konstitūcijā izdarīts viss, lai paturētu tiesas neatkarīgas gan no likumdevējiem, gan no prezidenta. Tiesneša amats ASV ir uz mūžu ( izņemot impīčmenta gadījuma notiesāšanu). Tas pasargā tiesnešus no atcelšanas draudiem gan no prezidenta puses, kas tos ir nozīmējis, gan sekojošiem prezidentiem viņu mūža garumā. Tāpat arī noteikums, ka tiesneša alga nav samazināma, tos aizsargā no kongresa spiediena, kas citādi varētu draudēt ar tādu algas pazemināšanu, kas piespiestu tiesnesi atkāpties.
Kā jau iepriekš tika minēts, tad "...likumdošanas vara pieder Savienoto Valstu Kongresam, kas sastāv no Senāta un Pārstāvju palātas". Šis pants izskaidro, ka tikai Kongresam ir likumdošanas vara. Kongress nevar šo varu nodot kādam citam orgānam. Gadiem ejot, Kongress izveidojis dažādas federālas aģentūras, kas izdod likumus un realizē tā politiku. Tādas aģentūras ir Federālā Tirdzniecības Komiteja, Patēriņa Preču Drošības Komiteja un Starpštatu Tirdzniecības komiteja.…
