Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 1.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 2.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 3.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 4.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 5.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 6.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 7.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 8.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 9.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 10.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 11.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 12.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 13.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 14.
  • Referāts 'Civilprocesa vispārīgie jautājumi', 15.
Darba fragmentsAizvērt

1. Civilprocesa jēdziens un uzdevumi
Jēdzienam civilprocess juridiskajā zinātnē un praksē vairākas nozīmes. To lieto kā: civilprocesuālo tiesību nozare, civilprocesa zinātne, mācību disciplīna, konkrētas civillietas tiesvedība tiesā. Civilprocess ir visu likumā noteikto procesuālo darbību kopums, kāds vien iespējams civillietās sākot ar to ierosināšanu, lietu skatīšanas kārtību tiesās, beidzot - ar tiesas sprieduma izpildi. Civilprocess ir civilprocesuālo tiesisko attiecību subjektu – tiesas un tiesas dalībnieku darbība, realizējot civilprocesuālās tiesības un izpildot civilprocesuālos pienākumus. Civilprocesuālo darbību izpildē lielākā nozīme ir tiesai, jo tā atbilstoši savam procesuālo tiesību un pienākumu apjomam virza visas darbības tiesas procesā. Tiesas procesu ved tiesnesis. Civilprocesa uzdevums ir nodrošināt pareizu un ātru civillietu izskatīšanu. CP uzdevumu sekmīga izpildes priekšnoteikums ir civillietas kvalitatīva un savlaicīga sagatavošana iztiesāšanai, pareizi un ātri izskatīt un izprast civillietu, aizstāvēt fizisko un juridisko personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, ievērojot civilprocesa principus.

2. CP iedala šādos tiesvedības veidos
1)prasības tiesvedība,2) sevišķas tiesāšanas kārtība,3) saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā. Tiesvedība civillietās sastāv no vairākām secīgām stadijām – obligātām (ierosināšana, sagatavošana un iztiesāšana 1. instances tiesā) un fakultatīvām ( tiesvedība apelācijas un kasācijas instancēs, likumīgā spēkā stājušās nolēmuma jauna izskatīšana noteiktos apstākļos, nolēmumu piespiedu izpilde).

3.CIVILPROCESA STADIJAS.
Tiesvedība Cl noris pa stadijām, kuru secība noteikta ar likumu un nav grozāma.
Obligātās stadijas:
Cl ierosināšana
Cl sagatavošana
Cl iztiesāšana 1.inst.tiesā.
Fakultatīvās stadijas:
tiesvedība apelācijas instancē,
tiesvedība kasācijas instancē,
likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu jauna izskatīšana likumā paredzētajos gad.un kārtībā,
tiesas nolēmumu piespiedu izpilde jeb izpildes process.

8.CIVILPROCESUĀLO TIESĪBU PRINCIPI.
Personas tiesības uz tiesas aizsardzību- katrai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Nostiprinājums LR Satversmē.
Pušu līdztiesība- pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā. Likums nosaka, tiesa nodrošina.
Sacīkste- katra puse pierāda tiesai savu prasījumu, pretprasījumu un iebildumu pamatotību.
Atklātums- likums diferencē to atkarībā no personas saistības ar izskatāmo lietu.
Koleģialitāte
Tiesvedības valoda.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants