Vērtējums:
Publicēts: 20.07.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 1.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 2.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 3.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 4.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 5.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 6.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 7.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 8.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 9.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 10.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 11.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 12.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 13.
  • Referāts 'Izmeklēšanas darbību raksturojums, veidi', 14.
Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
Galvenā izmeklēšanas tiesneša loma pirmstiesas kriminālprocesā ir cilvēktiesību kontroles nodrošināšana pirmstiesas kriminālprocesā. Saistībā ar izmeklēšanas darbībām, izmeklēšanas tiesnesis sniedz atļauju izmeklēšanas darbību veikšanai Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos, kā arī nodrošina jau veikto izmeklēšanas darbību tiesiskuma un pamatotības kontroli.
Par to, lai izmeklēšanas darbības noritētu atbilstoši Latvijas Republikā un starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pirmkārt, ir atbildīgi paši izmeklēšanas darbības veicēji, otrkārt, izmeklēšanas tiesneši, kas veic cilvēktiesību ievērošanas kontroli pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī, treškārt, pašas personas, kas ir iesaistītas izmeklēšanas darbībās, iesniedzot pamatotu sūdzību par izmeklēšanas darbību veicēju pretlikumīgām darbībām vai procesuālajiem pārkāpumiem izmeklēšanas darbības laikā.
Visbiežāk procesa virzītāji pie izmeklēšanas tiesnešiem vēršas ar ierosinājumiem par kratīšanas veikšanu, par aresta uzlikšanu mantai, par saglabāto datu atklāšanu, par kredītiestāžu rīcībā esoši datu pieprasīšanu, nepilngadīgās personas atkārtota nopratināšana, par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu, kā arī ar ierosinājumiem par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu.
Ierosinājumos par izmeklēšanas darbības veikšanu ir nepietiekama motivācija un nepietiekams pamatojums no procesa virzītāja puses par to, lai būtu pamats izsniegt atļauju veikt konkrētu izmeklēšanas darbību. Kā arī procesa virzītāji bieži vien nepareizi piemēro KPL normas, un līdz ar to veidojas situācija, ka ierosinājumi ir nepamatoti, proti, procesa virzītāji pieiet pie situācijas ļoti pavirši un vispārīgi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants