Kāpēc paziņas, draugus, kaimiņus un citus ikdienā sastaptos mēs atceramies pēc viņu sejām? Varbūt tādēļ, ka seja ir daudz izteiksmīgāka par, piemēram, roku. Seja sastāv no teju visiem maņu orgāniem, kamēr rokai ir tikai viens- āda. Nezinu, cik rokā ir muskuļu, bet man šķiet, ka sejā to ir vairāk. Tātad sejai ir iespēja ieņemt daudz dažādākas formas, jeb grimases. Mūsu “iekšējo pasauli” veido smadzenes. Tajās tiek vadīti visdažādākie signāli pa nervu šūnām, un šie signāli ir tieši tie, kas liek mums redzēt to, ko redzam, dzirdēt to, ko dzirdam un domāt to, ko domājam.
