Senlatviešu kāzas, ticējumi un paražas

Cilvēkam sasniedzot pilnbrieda vecumu ( piecpadsmit līdz astoņpadsmit gadi ) , sākas otrās puses meklēšanas laiks, kas emocionālā piesātinājuma pārdzīvojumu ziņā ir pats skaistākais mūžā. Tas ir laiks, kad jaunās dvēseles uzziedējušas un meklē, ar ko dalīties savā jaunības skaistumā, spēkā un vienreizībā. Tas ir laiks, kas dažiem ilgst pāris, citiam piecus līdz desmit gadus. Visbeidzot, tas ir laiks, kas visvairāk pēdu atstājis visās cilvēka garīgās darbības izpausmēs: mūzikā, dzejā, prozā, gleznās, skulptūrās un citur.
Latviešu tautas ieražās šo laiku dēvē par precību laiku. Precībās ir 3 galvenie momenti: līgavas lūkošana, bildināšana un derības. Tam seko vedības (vedības ir latviskas cilmes vārds, bet kāzas un laulības – lībiskas ).
Neizsmeļamā daudzveidībāar dziesmām apvijas katrs precību un kāzuieražu un izdarību solis. Pierakstīto, savākto un vēl tagadtautā dzīvojošo dziesmu tekstu un melodiju materiāls paver ieskatu tautas dzīves senatnē un vēsturiskajā attīstībā.
Precību dziesmas galvenokārt ir jauniešu dziesmas, saistītas ar puišu un meitu savstarpējām attiecībām, kurās ievijas mīlestības, kairināsanas un apdziedināsanās, sievas vai vīra izraudzīšanās, atraidījuma u. c. motīvi. Prēcībās dodas tālumā, uz pārnovadu, uz dzintara zemi jeb uz prūšiem. Puiši līgavas nolūko tirgū, arī krogā, baznīcā, kopīgos ciemu svētkos ( saulgriežos, budēlu gājienos ) vai ģimenes gados un citur. Jēkabs Vītoliņš, vācot un kārtojot precību un kāzu dziesmas, atrada, ka precību dziesmu personāžs nav liels – tie ir precinieki ( pats precinieks, vietraudži ) un tautu meita ar viņas ģimeni ( tēvu, māti, brāļiem un māsām ) . Melodija liriska, plaša, vārdi veido garu sižetisku stāstījumu. Precību dziesmas ir īstas mīlas dziesmas, dziļu, siltu jūtu paudējas. Melodijas bieži sacerētas mažorā, kas vispār pieder jaunākajam laikmetam, sākot ar 17. Un 18. Gadsimtu. Tomēr precību dziesmu teksti neapšaubāmi atspoguļo senas pirmatnējas tautas dzīves norises.…