Vērtējums:
Publicēts: 19.05.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Klāva Elsberga dzīve un daiļrade', 1.
  • Referāts 'Klāva Elsberga dzīve un daiļrade', 2.
  • Referāts 'Klāva Elsberga dzīve un daiļrade', 3.
  • Referāts 'Klāva Elsberga dzīve un daiļrade', 4.
  • Referāts 'Klāva Elsberga dzīve un daiļrade', 5.
  • Referāts 'Klāva Elsberga dzīve un daiļrade', 6.
  • Referāts 'Klāva Elsberga dzīve un daiļrade', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Klāvs Elsbergs (1959.g. - 1987.g) bija nozīmīgs latviešu dzejnieks un tulkotājs. Klāvs Elsbergs dzimis Rīgā, viņa māte bija dzejniece Vizma Belševica, tēvs – tulkotājs Zigurds Elsbergs. No 1977. līdz 1982. g. studējis franču filoloģiju LVU atdzejojis no franču, angļu un krievu valodas: G.Apolinēra „Gājiens” (1985), K.Vonnegūta romāns „Lopkautuve Nr.5”, „Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!”, „Čempionu brokastis” (visi 1987), I.Androņikova „Mūzikai” (1981). 1978. gadā viņš apprecējies ar dzejnieci Irēnu Auziņu. Elsbergs strādājis par redaktoru žurnālā "Liesma", kā arī aktīvi piedalījies savulaik ļoti nozīmīgā žurnāla "Avots" veidošanā, un bijis tā nodaļas redaktors. 1985. gadā bijis RS biedrs.
Klāvam Elsbergam (1959-1987) dzīves laikā publicēti tikai divi dzejoļu krājumi - “Pagaidīsim ausaino” (1981) un “Bēdas uz nebēdu” (1986). Trešais - “Velci, tēti” (1989) - iznāca jau pēc autora nāves. Elsbergs piederīgs dzejnieku paaudzei, kura debitēja 70. gadu nogalē un 80. gadu pirmajā pusē (Māris Melgalvs, Amanda Aizpuriete, Guntars Godiņš, Anna Rancāne, Inese Zandere u. c.) un kura tiecās noārdīt jau pārmēru stabilo latviešu dzejas hierarhiju.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants