Taču to, kuri tic saviem spēkiem, ir ļoti maz. Lūk, mūsu pašu sev noteiktais nesalaužamais rāmis!
Cilvēks, pēc definīcijas, ir ar rāmjiem. Mūs saista cilvēki, ierobežo resursu trūkums un attur prāts un ķermenis. Šajā ziņā mēs visi esam vienlīdzīgi. Taču robežas un rāmji nozīmē arī to, ka virsotne, uz kuru tiekties, eksistē. Mums katram ir sasniedzams mērķis, nevis mūžīgs ceļš priekšā. Patiesībā nav cilvēku bez rāmjiem, kas nemaz nav tik briesmīgi kā skan.
…
