Savdabīgu lappusi Renesanses filosofijas vēsturē ierakstīja florencietis Nikolo Makjavelli (1469.g.-1527.g.).Itālijas politiskā situācija,kuru raksturo teritoriālā sadrumstalotība atsevišķās un savā starpā konkurējošās valstiņās,kā arī vienlaikus vērojamā nacionālās pašapziņas atmoda sekmēja sabeidriski politiskās domas izveidi.
Makjavelli nodarbina jautājums par Itālijas pagrimuma un vājuma cēloņiem.Pēc Makjavelli domām,atbilde jāmeklē vēsturē.Viņš uzskata,ka cilvēks visos laikmetos ir tāds pats-tam piemīt nemainīga daba.1Makjavelli nonāk pie secinājuma,ka sabiedrības pagrimuma izskaidrojums meklējams viņa laikabiedru-arī valdnieku-netikumos. Romai un tās valdniekiem bija citi tikumi un vērtības-spēks, veselība,enerģija un viltība nekā itāļiem.Tas arī izskaidro spēku pretstatā Itālijas vājumam.
Makjavelli tiecas rast līdzekļus,lai Itālijā iedzīvinātu bijušo Romas slavu un varenību.Pirmajam solim jābūt Itālijas apvienošanai.Pēc filosofa domām,to varētu izdarīt kāda no Itālijas pilsētām,kas savā attīstībā būtu uzkrājusi vairāk spēka un politiskās dzīves organizācijas pieredzes nekā citas pilsētas.Viņa skatījumam tāda ir Florence.…
