Līdzīgi notikumi kā Vācijā, risinājās arī Krievijā, pēc Pilsoņu kara bija vajadzīga ‘’atveseļošanās’’, komunisti turpināja propagandēt, ka piešķirs zemi, sadalīs līdzekļus vienlīdzīgi. Staļina režīms tika sagaidīts ar cerībām, bet drīz vien nācās saskarties ar totalitārā režīma īstenību – notika īpašumu nacionalizācija, izsniedza pārtikas kartītes, sāka veidot kolhozus. Komunistiskās diktatūras laikā notika arī deportācijas, izrēķināšanās ar režīma pretiniekiem, tika piedzīvots bads. PSRS tika izveidota 1922.gadā un sabrukumu piedzīvoja tikai 1991. gadā, pēc tam, kad nāca gaismā slepenie līgumi, piemēram 1939.gada Molotova – Ribentropa pakts, kurā jau iepriekš bija paredzēta Baltijas valstu okupācija, komunistiskās diktatūras norietā sava loma bija arī Gorbačovam, kurš nespēja apturēt brūkošo PSRS. Un jau atkal tiek apliecināts Gizo izteiciens, PSRS pati sevi bija novedusi līdz nelabumam.…
