Nevar aizmirst arī par tirdzniecisko un starpreģionālo sakaru pagrimumu. Lielākā daļa sabiedrības bija izteikti vietsēdīga, cilvēki visu mūzu nodzīvoja tur, kur bija piedzimuši un tālāk par savu vai kaimiņu ciemu, pili nenokļuva. Tādejādi ierobežotā telpas izziņas pieredze un teorētisko ģeogrāfijas zināšanu trūkums kopā ar reliģiski mitoloģisko domāšanu noveda pie ļoti deformēta priekšstata par pasaules ģeogrāfiju.
Laiku un telpu viduslaiku kristīgajā pasaulē cilvēki uztvēra atkarībā no savas atrašanās vietas, izvēles vai viņi pieder pie ticīgajiem vai neticīgajiem, izglītības līmeņa, kuru viņi ir apguvuši no apkārtējiem un citiem svarīgiem faktoriem.
…
